Apsveikumi Lieldienās. Kad pūpoli izsprāguši un kurmji alās sten aiz laimes, klāt Lieldienas! Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Zaķīts aiziet čiku-čaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Elīna Vennere
Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
– Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.
Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man, pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršās,
Un mazi zaķēni
Ap tevi ālējās.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēselēs tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien!
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man’ viegli pašūpos.
Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk.
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.
Eit` projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām,
Es gaidīšu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzālīti.
Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!
Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Pārvārīta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.
Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu – tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Trīs gadiņi pieminēju,
Kur Lieldienu šūpojos:
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Došu olu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu;
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli mirgojam.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!
Nepadodies, tautu dēls,
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pušu,
Lai plīst čaulas brakšķēdamas!
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malā
Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolās,
Zaķis tetovē sev olas!
Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malā.
Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevis gaida,
Visi bērni tevis gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Ikvienam Lieldienu sveicienus sūta.
Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu:
Lielas dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.
Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.
Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!
Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas – būs jauktas!
Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Liela diena, Liela diena,
Mazas manas villainītes;
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazām villainēm.
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas
Sniegi snigi, putināja,
Zaķim olas kutināja.
Viena zila, otra raiba
Ilgi sniegā paliek svaiga,
Cieniet olas tā ka nākas,
Jo no tām tak dzīve sākās!
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Raibu mešu, raibu aužu,
Lielas dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Gailim šorīt bēdīgs prāts,
Nestrādā šim aparāts.
Vistiņas tik saldi smej,
Zaķi šodien olas dēj!
No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli.
Cērtiet, brāļi, oša kārti,
Vītējiet saulītē:
Kad atnāks Liela diena,
Pakariet šūpolītes.
Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties
Vistas dārzā acis bola,
Kur pazudusi ola?
Zaķis maitā labo omu,
Lec ar lielu olu somu.
Sniegi sniga, putināja
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Zaķītis aiziet ciku – caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas!
Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojas.