Apsveikumi izlaiduma

Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.

Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinām, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinām, kas tajā sagaidīs…

Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas.

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

Lai bij prieki, kam bij prieki,
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!

Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.

Tev ir simtiem iespēju šodien
Nezināmās virsotnēs kāpt,
Dzīves ziedošās galotnēs,
Kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
Mainot pasauli, avotam būt,
Savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
Savas nākotnes durvis vērt,
Var aiz kurām lāsi pa lāsei
Savu laimi un likteni svērt.

Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl.

Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas –
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.

Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies – Visi paldies Tev teic.

…Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas kad dzen,
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām,
Taču sirdis varbūt
Tikai šķiroties jūt
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!

Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.

Šodien savādāk kā citām dienām
Savas klases durvis aizveram.
Šodien kādu mezglu cieši sienam-
Visu mūžu sirdī vieta tam.
Vēl pa zilām skurbinošam ārēm
Baltos ceļos baltas domas skrien.
Tomēr cauri silto ziedu ceriem
Savāds mulsums tavu sirdi sien.
Rīt uz citu pusim ceļi vedīs,
Laikam līdzi mainīsies tu pats,
Tāpēc šodien saki klusu paldies
Skolai pirmajai, kur gājiens sākts.

Kad ābeļziedos saule smejas,
Un dārzos tulpju krāsas auž.
Mazliet ir bēdīgas mums sejas,
Par šķiršanos šī diena pauž.

Mēs bērnudārzam sveikas sakām,
Tās durvis tūlīt vērsies ciet,
Pa pasaku un rūķu takām,
Aiz kurām varējām mēs iet.

Mūs mīļās fejas pavadīja,
Ak, to šai namā ir tik daudz!
Ja kādam asariņa lija,
Tad ilgi raudāt nebij ļauts.

Jo noglāstīja mīļas rokas,
Jo sasildīja silta balss,
Te plaucēt prata saules koku,
Pat tad, kad laukā sprēgā sals.

No bērnudārza projām ejot,
Kā taurenis uz pleca būs.
Mums atmiņas par labām fejām,
Kas, protams, esiet visas Jūs.

Vēl jau matos trīc bērnības puķe,
Vēl jau kājas jūt bērnības mālu.
Tāpēc bērnības rītausmās paskaties,
Pirms tu iesāc – braucienu tālu.

Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida?

Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V. Mežnora/

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies – Visi paldies Tev teic.

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.

Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet…
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O. Vācietis/

Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.