Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā pēc Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā, Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā. Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā. Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā. Tos nerej suņi, neredz ļauna acs, Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
