Piespiest pie rūtim lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.
Atspīd Vistumšākais kakts.
Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-
Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un tā pulkstentiņš šķind…
Ledus izkusis karstajā dvašā,
Sirds vēl kā netico tmin,
Kas gan tā veļas,
Un dzirksteles šķeļas,
Un pakavi sniegu jauc…

/Olga Lisovska/

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.