Vien draudzībai vara
Viskailāko zaru
Par ziedošu brīnumu
Padarīt.
Vien draudzība eņģeļa
Spārnus dod garam,
Un aiznes pie zvaigznēm,
Kas debesīs mīt.

Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.

Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija…

Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa,
To nevar ne nopirkt, ne pārdot,
Bet var saņemt par velti –
Bezgala daudz vai nemaz…

Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini – varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav dzīve un draugi,
Kas allaž par tevi nomodā stāv?