Klāt aprīlis un upēm vaļā krasti.
Un putodamas straumes līst.
Un sirds sit krūtīs mazliet neparasti,
Un putnam knābī dziesma trīc.
Un rudais runcis, kuplu asti,
Paša varenībā drošs,
Gāž apkārt atkritumu kasti
Un ieturējies spalvu poš.
Bet saule, siltiem staru pirkstiem,
Sien pūpolzaros zelta mezgliņus
Un bērnu vaigus krāso
Brūniem lāsumiņiem
Kā Lielā dienā olas čaumalu.
Es gaidu svēteli pārnākam
Es gaidu svēteli mājās pārnākam,
Kur vecā šķūņa korē ligzda tam!
Ar pavasara vēju kārklu pūpolos
Es gaidu svēteli mājās pārnākam,–
Ar svētību, kas plīvo spārngalos.
Lai sazied atmatas un mātes ābeles!
Es gaidu svēteli mājās pārnākam,
Kur vecā šķūņa korē ligzda tam.
Pavasaris pilsētā
Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde
Tek netīrumu strauts.
Sen asfalts nometis no sevis sniega ādu
Un gājējsoļiem ļauts.
No sētām izvests sniegs. Kūp saulē mēslu akas,
Kur nevaldāms un spējš
Sev uzpērk vairumā visbrīnišķākās smakas
Un iznes ielās vējš.
Sāk kino aizmirsties. Spīd saule caurām dienām.
Uz soliem sēdēt var.
Es šodien redzēju pat mušas jau uz sienām
Un tarakānus ar.
Un tālās nomalēs, kur var ar īstiem dubļiem
Sev piesmelt zābakus,
Uz spalvām, atslēgām un veciem cara rubļiem
Sit puikas zekserus.
PAVASARA DZĪSMA
Por zemi spēji dvāsma īt,
Zam dvāsmas puķes un zole zīd –
Vai namonot? Vai najedzīt?
Vējs vērpu vērpom smiltis dzan,
Nu brīsmas vacī stumbri staņ –
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Jyus skumji golvas karit.
Pa klajim laukim aukas kauc
Pi debešim malnus mokūņus jauc –
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Jyus traucekli tik barit.
Tad leits gož un kūkus per,
Kai aizslopus’ zeme dzer –
Vēļ namonot? Vēļ najedzīt?
Un debess dord un gaisi dund,
Un nyknos dusmos vātra skund –
Jyus namonot, Jyus najedzīt!
Jyus acis cīti dorat.
Nu dusmas mūstas – vyss pasauļs ors,
Dreiž zaļos zeme vīns vīnīgs dorzs –
Jyus namonot, jyus najēdzīt,
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Bez jums mēs iztiksim taipat –
Jyus tikai vaidēt varat.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
/Kristaps Vengrevičs/