Kad sarāvies čokurā izmisis raudi

pēc

Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.

Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.

Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.

Tīna ♥♥♥

Pavasara ziedu mirdzošajās acīs

pēc

Pavasara ziedu mirdzošajās acīs
paslēpies ir saules stariņš draisks.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā,
laime nemīl viena pavasarī būt.
Tā mīl ziedus, mirdzumu mums acīs,
vēlas dvēselēs par ceļa vēju kļūt.
Runāsim par laimi, gaismu, ziediem
vārdi negaisīs, tie katram pieskarsies.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā!