Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl.

Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.

Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas.