Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V. Mežnora/

Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida?

Vēl jau matos trīc bērnības puķe,
Vēl jau kājas jūt bērnības mālu.
Tāpēc bērnības rītausmās paskaties,
Pirms tu iesāc – braucienu tālu.

Kad ābeļziedos saule smejas,
Un dārzos tulpju krāsas auž.
Mazliet ir bēdīgas mums sejas,
Par šķiršanos šī diena pauž.

Mēs bērnudārzam sveikas sakām,
Tās durvis tūlīt vērsies ciet,
Pa pasaku un rūķu takām,
Aiz kurām varējām mēs iet.

Mūs mīļās fejas pavadīja,
Ak, to šai namā ir tik daudz!
Ja kādam asariņa lija,
Tad ilgi raudāt nebij ļauts.

Jo noglāstīja mīļas rokas,
Jo sasildīja silta balss,
Te plaucēt prata saules koku,
Pat tad, kad laukā sprēgā sals.

No bērnudārza projām ejot,
Kā taurenis uz pleca būs.
Mums atmiņas par labām fejām,
Kas, protams, esiet visas Jūs.

Šodien savādāk kā citām dienām
Savas klases durvis aizveram.
Šodien kādu mezglu cieši sienam-
Visu mūžu sirdī vieta tam.
Vēl pa zilām skurbinošam ārēm
Baltos ceļos baltas domas skrien.
Tomēr cauri silto ziedu ceriem
Savāds mulsums tavu sirdi sien.
Rīt uz citu pusim ceļi vedīs,
Laikam līdzi mainīsies tu pats,
Tāpēc šodien saki klusu paldies
Skolai pirmajai, kur gājiens sākts.