Draudzības pantiņi

Kaut kur klusi zvana telefons,
un krēslas smarža ienāk pa logu atvērto;
Ir vakars vēls, un visi guļ,
tik” mēs ar tevi runājamies vēl…
Es jūtu smaržu kafijas
(Vai atceries tās krūzes?)
Es dzirdu melodiju zināmu,
un dungojam to līdz…
Nakts klusumā
reiz zvaigznēs vērāmies,
un arī bēgām, slēpāmies,
un viss mums kopīgs-
bailes, jūtas tās un atmiņas,
skaistas kā rožu dārzs plaukst te,
mūsu sirdīs,
tās vienos mūs līdz mūža galam
un arī vēl pēc tā,
bet pateikt vēl gribu paspēt es,
ka mīlu tevi, mīļo draudzenīt,
un mīlēšu līdz mūža galam,
un arī vēl pēc tā…

Es Tev tu man… Vēlu baltu dieniņu, lai ik uz katra soļa mani sastaptu.. Esi laimīgs cilvēciņš!

Neej man pa priekšu, jo nevēlos sekot.
Nenāc aiz manis, jo nevēlos vest.
Nāc man blakus un esi mans draugs!:)

Es naktī sapni redzēju
Un asaras man lija,
Jo Tevis uz zemes šīs vairs nebija…

Man sirds bij? tukša,
Man trūka gaiss…
Man likās- apstājies ir laiks.

Bet tas bija tikai sapnis,
Tomēr asaras man lija,
Jo tevis uz šīs zemes vairs nebija…

Nebēdā par skolu dikti!
Galu galā nav tik slikti!
Senči ? jāa, tie gan būs pikti,
Tie gan sados Tev pa rihti!

Piezīmes – tas tīrais nieks,
Vai no tā Tev tiek kāds prieks?
Protams, nē, bet kam tas rūp!
Tik, lai senčiem mati kūp!

Lai vai kā, bet vienmēr zini,
Ja Tev grūti – meklē mani!
Visas bēdas izrunāsim,
Kopā kaut ko izdomāsim!!!