Draudzības pantiņi

Kad toreiz tevi satiku, es klusi cerēju, kaut draugi mēs būtu, kas nesāpinātu, bet vājuma brīžos viens otru dziedinātu;
Taču dienas aizsteidzās kā ziedputekšņi, ko neatgriezīs atpakaļ pat gājputni;
Jau tevi ieraugot sirds pukstēt straujāk sāka… Sirds pierada pie Tevis…
Tagad negribu sāpināt Tevi un notikušajā vainot. Nenoliedz, ka nesaprast un mīlet otru
– TĀDU ARĪ VAJAG PRAST…
STOP!!! Un viss būs beidzies!! Vēl tikai varu teikt tev vienu jauku domu-
– TU PALIKSI MAN PAR LABU DRAUGU!!!!!!

Kā viļņi pazūd jūrā,
Tā draugi pasaulē,
No viļņiem paliek putas,
No draugiem atmiņas.

Apskāviens ir kā nieka grasis uz zemes.
Tam nav liela vērtība līdz brīdim,
Kad to saņem kāds,
Kam tas patiešām nepieciešams…

Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Ne vien tad, kad sirds plīst uz pusēm
Vajag kadu, kas glāsta un skaus
Dažreiz arī, kad cilvēks grib klusēt
Viņam ļoti vajadzīgs daraugs.