Pantiņi

Kā viļņi pazūd jūrā,
Tā draugi pasaulē,
No viļņiem paliek putas,
No draugiem atmiņas.

Apskāviens ir kā nieka grasis uz zemes.
Tam nav liela vērtība līdz brīdim,
Kad to saņem kāds,
Kam tas patiešām nepieciešams…

Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Ne vien tad, kad sirds plīst uz pusēm
Vajag kadu, kas glāsta un skaus
Dažreiz arī, kad cilvēks grib klusēt
Viņam ļoti vajadzīgs daraugs.

Cik žēl, ka pasaules telpā,
Tik aukstais ziemelis pūš.
Cik žēl, ka cilvēku sirdī,
Draugs, draugam paliek svešs.