Pantiņi

Ziedi novīst līdz ar draugiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem,
Mūžam degs kā akmens zieds.

Neej man pa priekšu, jo nevēlos sekot.
Nenāc aiz manis, jo nevēlos vest.
Nāc man blakus un esi mans draugs!!!

Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs parvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

Draudzīb, zin i`tād dikten lab liet
Tikai atceries, ka protams viņi, nestāv uz viet,
Man redz te piedāvāj draudzīb sait siet,
Bet ņu ko es tur iešu sviedrus liet?

Ja kādreiz lasi,
Tad sirdij prasi:
””Vai atceries to,
Kas rakstījis šo?””
Tev laimi vēlu,
Bet nespēju dot,
Mēģini pati to izmantot!