Pantiņi

Negribu vairs skumt…
Es krītu un mana iedvesma krīt….
Vai sāpes ir dzīves pamats?!
Man asaras birst kā ārā lietus līst…
Bet dažkārt jūtos ka esmu augstākajā kalnā un esmu laimīga…
Bet atkal jau krītu…
Negribu krist! Negribu lai asaras birst! 🙁

Draugi – tie ir enģeļi,
Kuri, tad, kad Tev ir ļoti grūti,
Palīdz piecelties un atgādina,
Ka vajag lidot.

Kur draudzība sākas? To neteiks neviens.
Un kāpēc lai vārdos to saka.
Bij` gājēji divi. Bet lielceļš bij` viens
Un pēkšņi tie atradās blakus.

Neej man pa priekšu,
Jo nevēlos sekot!
Nenāc aiz manis,
Jo nevēlos vest.
Nāc man blakus
Un esi mans draugs!

Ja gribi būt laimīgs vienu dienu, tad piedzeries,
Ja gribi būt laimīgs vienu nedēļu, tad iemīlies,
Ja gribi būt laimīgs vienu mēnesi, tad apprecies,
Ja gribi būt laimīgs visu mūžu, tad esi ar draugiem.