Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm asfalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to, kas ticis dots.
Pantiņi
Pantiņi
Kristus bērns lai pār mums staro
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo-
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Tāli zvani, klusas ilgas
Tāli zvani, klusas ilgas,
Rokā smaržīgs egļu zars.
Visur mīļiem soļiem staigā
Seno svētku teiku gars.
Tek rūķim siekala gar kāju
Tek rūķim siekala gar kāju
Un salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Tas, kas pasaulei dzīvību devis
Tas, kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.