Es gaidu svēteli mājās pārnākam,
Kur vecā šķūņa korē ligzda tam!
Ar pavasara vēju kārklu pūpolos
Es gaidu svēteli mājās pārnākam,–
Ar svētību, kas plīvo spārngalos.
Lai sazied atmatas un mātes ābeles!
Es gaidu svēteli mājās pārnākam,
Kur vecā šķūņa korē ligzda tam.
Dzejoļi
Pavasaris pilsētā
Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde
Tek netīrumu strauts.
Sen asfalts nometis no sevis sniega ādu
Un gājējsoļiem ļauts.
No sētām izvests sniegs. Kūp saulē mēslu akas,
Kur nevaldāms un spējš
Sev uzpērk vairumā visbrīnišķākās smakas
Un iznes ielās vējš.
Sāk kino aizmirsties. Spīd saule caurām dienām.
Uz soliem sēdēt var.
Es šodien redzēju pat mušas jau uz sienām
Un tarakānus ar.
Un tālās nomalēs, kur var ar īstiem dubļiem
Sev piesmelt zābakus,
Uz spalvām, atslēgām un veciem cara rubļiem
Sit puikas zekserus.
PAVASARA DZĪSMA
Por zemi spēji dvāsma īt,
Zam dvāsmas puķes un zole zīd –
Vai namonot? Vai najedzīt?
Vējs vērpu vērpom smiltis dzan,
Nu brīsmas vacī stumbri staņ –
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Jyus skumji golvas karit.
Pa klajim laukim aukas kauc
Pi debešim malnus mokūņus jauc –
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Jyus traucekli tik barit.
Tad leits gož un kūkus per,
Kai aizslopus’ zeme dzer –
Vēļ namonot? Vēļ najedzīt?
Un debess dord un gaisi dund,
Un nyknos dusmos vātra skund –
Jyus namonot, Jyus najedzīt!
Jyus acis cīti dorat.
Nu dusmas mūstas – vyss pasauļs ors,
Dreiž zaļos zeme vīns vīnīgs dorzs –
Jyus namonot, jyus najēdzīt,
Jyus namonot, jyus najedzīt,
Bez jums mēs iztiksim taipat –
Jyus tikai vaidēt varat.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
/Kristaps Vengrevičs/
Man nav kur skriet
Man nav kur skriet
Man nav kur steigties
Tev ir?
Man nav no kā bēgt
Ne no tā, kas bija ne no tā, kas būs
Jo tas, kas bija tā tam bija jānotiek
Un tagad man nav vērts to nožēlot
Un atmiņas remdēties
Jo savādāk mani tās vajās visu laiku
Bet man gribās
Es vēlos
Iegūt to kas nav bijis
Dod man roku , nebaidies
Iesim, nav nozīmes uz kurieni
Bet tā vieta būs tikai mums
Vispārējais paliks pagātnei
Tu nāksi?
Tev bail?
Nebaidies, bet nāc
Aizmirsti visu
Tā kā es
Jo es zinu kad tu man esi dārgs
Mēs kopīgiem spēkiem
Uzvarēsim visu
Man nav kauns
Tev pateikt to kad
Es tevi mīlu!
Tagad viss paliek tavā izvēlē
Vai tu nāksi man līdzi?
Vai paliksi te?