Lai naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Dūc sniega bites sirmā ozolā
Dūc sniega bites sirmā ozolā
Un sarmas spīguļi gar logu rūtīm palo,
Tik paskaties: pār taviem sapņiem, darbiem
Dievs dāsni debess svecēm mirdzēt liek,
Lai tici tu, ka jaunā gada takās
Tev spēks un cerība, un mīlestība būs.
/V.Mežnora/
Zvaigznes – svecītes debesu eglē
Zvaigznes – svecītes debesu eglē –
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Pieminēt labo un jauko
Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles – svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, –
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten\s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten\s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/