Ja gribi nokļūt kalna galā,
Tad neapstājies ceļa malā.
Ja gribi labus draugus gūt,
Tad mācies pati laba būt.

Dzīve nav dzeja.
Nedz puķu leja,
Dzīve ir kaujas lauks.
To ievēro draugs!

Par draugu var saukt:
Tikai to cilvēku,
Kuram Tu vari uzticēt
Savu dzīvi, savu sirdi
Un sevi pašu.

Koks atstāj celmu,
Akmens – vietu,
Bet draugs draugam – atmiņas.

Pieņemsim, ka katrs labs vārds ir smilšu grauds. Un no Tevis man to ir bijis tik daudz, Ka man jau ir jūrmala. Un gribētu atdarīt Tev ar to pašu…