Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Ne vien tad, kad sirds plīst uz pusēm
Vajag kadu, kas glāsta un skaus
Dažreiz arī, kad cilvēks grib klusēt
Viņam ļoti vajadzīgs daraugs.

Cik žēl, ka pasaules telpā,
Tik aukstais ziemelis pūš.
Cik žēl, ka cilvēku sirdī,
Draugs, draugam paliek svešs.

Nebūtu cilvēku nebūtu dzīves
Nebūtu dzīves nebūtu draudzības
Nebūtu draudzības nebūtu prieka
Ja nav prieka nav jēgas dzīvot!!

Draugs…kas gan Tas ir?
Draugs…kā lieks snieks uz celiņa?
Draugs…vai Tas man tiešām vajadzīgs?
Ja nav draugu…nav arī paša sevis.
Ja nav draugu…Tu esi viens.
Ja nav draugu…Tu esi nabags.
Tad dzīvot nav jēgas…, jo pasaulē Tevis nav!
…dod vien man savu roku
Un būsim mēs draugi uz ilgu!