Ar mūžīgu steigu plecos

pēc

Ar mūžīgu steigu plecos
Ar darbiem kas atkal sauc
Mēs piemirstam draugus vecos, lai gan to nav tik daudz,
Tā turpinās dzīves plūdums
Un jāvar tam līdzi skriet
Vien vēlamies, lai no sirds
Mums jautā draugs kā Tev iet…….

Ja dzīvē ir nolemts viss

pēc

Ja dzīvē ir nolemts viss,
tad ticu, ka ir debesis,
no kurām laime ar” reiz līs;
Tad pastāv mākonis,
kas aizsedz sauli līdz
tai draudzībai,
kas valda zemei virs…
Un draugu dieviete
reiz vienoja ar rožu saitēm mūs-
tās muļķītes,
kas gudras ar” reiz kļūs…

Kaut kur klusi zvana telefons

pēc

Kaut kur klusi zvana telefons,
un krēslas smarža ienāk pa logu atvērto;
Ir vakars vēls, un visi guļ,
tik” mēs ar tevi runājamies vēl…
Es jūtu smaržu kafijas
(Vai atceries tās krūzes?)
Es dzirdu melodiju zināmu,
un dungojam to līdz…
Nakts klusumā
reiz zvaigznēs vērāmies,
un arī bēgām, slēpāmies,
un viss mums kopīgs-
bailes, jūtas tās un atmiņas,
skaistas kā rožu dārzs plaukst te,
mūsu sirdīs,
tās vienos mūs līdz mūža galam
un arī vēl pēc tā,
bet pateikt vēl gribu paspēt es,
ka mīlu tevi, mīļo draudzenīt,
un mīlēšu līdz mūža galam,
un arī vēl pēc tā…